Ar prieku konstatēju, ka Talantu programma ir populāra studēt gribošo vidū un stabili attīstās. Priecē arī tas, ka puse no Inženierzinātņu vidusskolas absolventiem izvēlas mācības turpināt tepat Latvijā, mūsu Rīgas Tehniskajā Universitātē.
Ar to var teikt, ka STEM izglītībai Latvijā beidzot tiek likts stabils un sistēmisks pamats. Teikšu vairāk - ar pašreiz Rīgas Tehniskajā Universitātē izstrādes procesā esošo STEAM stratēģiju, eksakto zinātņu izglītība Latvijā piemērojas pasaules tendencēm, papildinoties ar “A”, jeb Arts komponenti.
Tas ir tikai loģiski, jo talants pēc definīcijas ietver sevī radošumu. Radošums un spēja domāt ārpus rāmjiem ir inovāciju pamatu pamats. Savukārt, tieši inovācijas ir produktivitātes, un mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju dzinējspēks. Inovācijas jeb spēja zināšanas pārvērst konkrētā, tirgū pieprasītā produktā ir valsts ekonomiskās konkurētspējas stūrakmens.
Tiem, kas radīs savus uzņēmumus un iekļausies Eiropas ražošanas vērtību ķēdēs, būs pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts gan inovācijām, gan uzņēmējdarbībai kopumā. Tomēr tam visam būs nepieciešama solīda zināšanu bāze.
Tikai jūsu pašu rokās ir rūpēties par to, lai jūsu zināšanu marmora statuju neizber klīstošās tuksneša smiltis. Un šis process sākas šodien.
Vēlu jums @rtu.lv studenti darboties sparu, zinātkāri un izturību!
📄Mana uzruna 31.augusta Talantu programmas svinīgajā pasākumā 👉🏻https://europa.eu/!VqK4y4
Yesterday, I was deeply honoured to attend a ceremony at the Latvian National Museum of History recognising a special gift I received from the Prime Minister of Ukraine.
The gift consists of weapons and shrapnel found at Hostomel airport near Kiev.
I was first presented with this gift by the Prime Minister of Ukraine during our meeting in the United States in April.
It represents the determination of the Ukrainian people to forge a future at the heart of Europe, a future they are willing to defend with all means.
The European Union will continue to support Ukraine, in every way we can, to win this war of aggression and pursue its European future.
#slavaukraini 🇺🇦
🇱🇻Šo sūtījumu kā dāvanu saņēmu pirmajā fiziskajā tikšanās reizē kopš kara sākuma ar Ukrainas premjeru ASV aprīlī Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējā sanāksmē, kas bija veltīta galvenokārt Krievijas karam pret Ukrainu. Šis dāvinājums ir vēstures liecība par kaujām, kas notika Hostomeļas lidostā, kuru Ukrainas spēkiem izdevās atbrīvot aprīļa sākumā.
Ukraiņi savu ceļu uz Eiropu izvēlējās Maidana revolūcijā, pieprasot parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Kopš 2014.gada ukraiņi par vietu Eiropā ir cīnījušies ar ieročiem rokās. Visu šo laiku Eiropas Savienība ir sniegusi politisku un finansiālu atbalstu, apmaiņā pret reformām. Taču kopš kara sākuma šis atbalsts ir būtiski intensificēts, sniedzam politisku, militāru, finansiālu un humanitāru atbalstu. Šobrīd būtiski Ukrainai sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk uzvarētu karā. Pēc tam kopā ar starptautiskiem partneriem strādāsim, atjaunojot Ukrainu.
Dāvinājums būs apskatāms @lnvmuzejs muzejā līdz septembra beigām un vēlāk pastāvīgi glabāsies muzeja krājumā.
📸 Jānis Puķītis
***
🇺🇦 Я отримав цейподарунок під час першої особистої зустрічі з Прем’єр-міністром України від початку війни. Вона відбулася в США у квітні в межах щорічної зустрічі Міжнародного валютного фонду та Світового банку. Цей захід був в основному присвячений війні Росії проти України. Наразі важливо надати Україні всю необхідну підтримку, аби вона якнайшвидше здобула перемогу. Після цього разом із міжнародними партнерами ми працюватимемо над відновленням України. Повертаючись до музейної експозиції:вона має особливе значення у контексті висвітлення історичних фактів, зокрема щодо війни Росії проти України. На жаль, ми стали свідками того, що історія повторюється, отже ми повинні спільно робити все можливе, аби встановити історичні факти.
#славаукраїні
Bija gods piedalīties 4.maija kluba organizētā konferencē, kas veltīta naudas vēsturei Latvijā. Īpaši pievērsāmies periodam no Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām. Runājām arī par nākotnes perspektīvām.
Eiro ir jāpielāgojas izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas aizvien pieaugošo digitalizāciju. Šajā kontekstā ir sākts darbs pie digitālā eiro ieviešanas. Šobrīd virkne faktoru nosaka digitālā eiro nepieciešamību:
➡️ skaidras naudas aprites samazināšanās
➡️ augoša inovatīvu digitālo maksāšanas līdzekļu izmantošana
➡️ iespējamā konkurence ar trešo valstu digitālajām valūtām
➡️ privāti emitētu digitālo aktīvu apgrozījuma pieaugums.
Digitālais eiro būs eiro banknošu ekvivalents digitālā formā, kuru emitēs Eiropas Centrālā Banka un kas būs pieejams gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Jāuzsver, ka digitālais eiro tiek veidots kā papildinājums skaidrajai naudai un skaidrās naudas lietošana tiks saglabāta arī pēc tā ieviešanas.
Pašreiz darbs pie digitālā eiro ir vēl tikai izpētes stadijā.
Eiropas Centrālās Banka kopā ar Eiropas Komisiju strādā pie tādiem jautājumiem kā digitālā eiro juridiskā forma, pieejamība, finanšu sektora stabilitātes jautājumi, personu datu aizsardzība, ar naudas atmazgāšanas risku novēršanu saistītie jautājumi, u.c.
Paredzams, ka šis izpētes darbs noslēgsies 2023.gada oktobrī un tikai pēc tam tiks pieņemti konkrēti lēmumi par digitālā eiro ieviešanu.
Praktiskā digitālā eiro ieviešana jebkurā gadījumā prasīs vēl vairākus gadus.
Lai kādas arī nebūtu nākotnes naudas formas un uz kādām tehnoloģijām tās nebalstītos, tām būs jābūt plaši un viegli pieejamām, ātrām, lētām un lietotājam drošām. Nauda ir tik stipra, cik stipra ir cilvēku ticība tai. Mūsu uzdevums ir strādāt pie tā, lai Eiropas ekonomikai būtu stabili pamati un lai cilvēki varētu uzticēties mūsu kopīgajai valūtai – eiro!
#euro#eiro#nauda#europe#eurozone#economics#ekonomika#finance#money#europeanunion🇪🇺 #eiropassavienība 💶🇪🇺
Piedalīšanās Ukrainas atjaunošanas konferencē Lugano deva iespēju ne tikai koordinēt starptautisko atbalstu Ukrainai, bet arī pirmo reizi apmeklēt Raiņa un Aspazijas trimdas vietas Šveicē.
1906. gadā abi brīvības cīnītāji atrada patvērumu Kastaņjolas ciemā, kur ar svešu identitāti 14 gadus pavadīja politiskajā emigrācijā. Šajā laikā viņš sarakstījis vairākus novatoriskus darbus, kurus uzskata par latviešu literatūras stūrakmeni. Ar laiku Kastaņjola kļuva par simbolu ne tikai abiem rakstniekiem, bet latviešu tautai, kļūstot par atjaunotnes simbolu un par brīvas Latvijas simbolu - Rainis te sarakstījis vairākus darbus, kuri iezīmēja nākamās Latvijas valsts aprises un ideālus.
Salvatore kalns kalpoja par Raiņa iedvesmas avotu, jo ir "plati nostājies starp ezeru un pilsētu: kas man var ko padarīt?".
#rainis#aspazija
A pleasure to be in the Swiss 🇨🇭city of Lugano, discussing with some of our distinguished international partners how best to rebuild Ukraine as a modern democratic state that has very clearly chosen its path towards Europe.
International coordination has never been so important: Russia’s aggression against a neighbouring sovereign state has overturned the world’s delicate geopolitical balance.
Ukraine’s immediate needs are clear, while massive: to keep the country running on a daily basis while it battles against the invader. For longer-term reconstruction, it is a little different. And it will be a truly international effort to make it work – many parties will be involved.
#URC2022#Ukraine 🇺🇦
🥳 A historic day! We agreed a state-of-the-art trade deal with New Zealand 🇳🇿. It will bring many new benefits to EU SMEs, companies and consumers. It will uphold climate change and other sustainability commitments. And protect sensitive food sectors. The deal also sends a strong geopolitical signal that trusted partnerships matter now more than ever.
Truly a red letter day!
#newzealand#jacindaardern#freetrade
Day 1 at #WTO Ministerial #MC12 in Geneva, in talks to get meaningful outcomes on key trade issues: health/vaccines, food security, sustainable fisheries, e-commerce. We hope others show the same determination as the #EU.
@worldtradeorganization#standwithukraine#foodsecurity
Information is a powerful weapon. In parallel to leading its war of agression against #Ukraine, Russia is staging global lies campaign against the Western democracies and their values. Freedom of the press is part of our value system.
I’m grateful to reporters who are covering the war from the ground, at a great personal risk, at cost of their lives.
French journalist Frédéric Leclerc-Imhoff, 32, was killed under Russian bombardement in Eastern Ukraine on May 30, 2022. He was covering a humanitarian operation - evacuation of civilians from Eastern Ukraine… my deepest sympathies go to Frédéric’s beloved ones.
According to the Council of Europe Platform for Protection of Journalism and Safety of Journalists, as of 3 June 2022, at least 12 journalists and media workers have been killed while covering the war or because of their profession, and at least 11 have been injured. At least 2 journalists and media workers are missing or have been taken hostage.
#ukraine#warinukraine#freedom#media#freedomofspeech#freedomofpress#journalists#journalism#reporter#reporting#reportinglive#warcrimes#bfmtv#safetyofjournalists#coemediafreedom#nofilter#nofilterneeded#nofilters
Happy to be back in Zagreb to announce positive news: Croatia fulfils all criteria to join the euro area as soon as on 1 Jan 2023. This is historic moment both for #Croatia and #euro area.
And - YES - this is the right time for Croatia 🇭🇷 to join the euro area.
First, euro accession is a rules-based process: Croatia has fullfilled all requirements and is ready for a successful membership in the euro area.
True, global geopolitical and economic context is complex. Inflation is at its historic high. Yet, these issues should not be mixed up:
The euro is NOT the source of the recent geopolitical problems. Those are caused by Russia’s illegal and barbaric war against Ukraine.
The euro is NOT the source of inflation. Inflation stems from the high energy prices, high commodity prices caused by Russia’s aggression and other underlaying factors that have nothing to do with any of currencies.
Quite on the contrary: membership in the euro area will bring numerous benefits to Croatian state, economy and people. To start with, historic records show that the euro contributes to the price stability. Households and businesses will benefit from lower financing and transaction costs. In other words over a mid-term, loans will become cheaper. Being part of the euro area will help attract investment to Croatia and will foster higher capital flows, which can give a new boost to Zagreb becoming an important regional capital market. Membership in the euro area and the banking union will further strengthen Croatian financial system, increasing its stability and capacity to finance real economy. Reforms and investment that Croatia has undertaken to prepare for a successful membership in the euro area will increase Croatia’s growth potential, which will consequently lead to more prosperity.
Finally, the euro will make Croatia an even more attractive tourism destination!